gohaindu
1.
(BNc ap. A; Dv (BN)),
gorhaindu ( VocBN
.( A)Hb, H),
gogaindu,
gogaintu (H).
"Dégoûter, se dégoûter par la vue ou l'ouïe des choses"
VocBN
.
"Soulever l'estomac, le cœur, écœurer"
Dv.
"(BN, S), éprouver de dégout, des nausées"
H.
"Repugnar"
A.
"(BN-mix), hastiarse. Ostibarreko mintzo basa hunek asia, gohaindia, okhaztatia bitzauteke ingoitik
"
Ib.
Lhande atribuye a Hb la var. gordaintu, pero no la encontramos en éste.
Giristino ephelak gogaintzen Jesukristoren bihotza.
Ch 100 (ap. DRA).
Kabalek berek gohaindurik uzten dituzten belhar batzuetarik janez.
Prop 1876-77, 157.
Hainitz badira, ez direnak mihiz bezain sabelez gohainduak, kilin-kalan gabiltzan karro zaharraz!
SoEg Herr
20-2-1958, 1.
2.
(T-L),
gorhaindu (H),
gohaintu (S ap. Lrq
).
"Devenir lourd, étouffant (S)"
Lrq.
"Étouffer, air"
T-L.