otsakio
1.
(L-ain, S; Arch VocGr, Dv),
otsaki (B; T-L),
otsekio (T-L),
otseki (B; Dv, H, VocB
),
otsoki (H),
obsekio
Ref.:
A (otsaki);
Izeta BHizt2 (otsaki)
.
(Pl.).
Funerales; oficio de difuntos.
"
Otsakioak, les prières des morts, les obsèques"
Arch VocGr.
"Maitines con laudes de difuntos"
VocB
.
"Obsèques"
T-L.
Elizako obsekioetan.
EZ Man II 97.
Kleroa hasi zen obsekioen kantatzen.
Tt Onsa 91.
Meza eta otsokien ondotik.
MarIl 17.
Otseki, froguak, nola eginen ziren.
Gy 212.
Otsakiak khantatu zituztenean.
Ducq 386.
Otsakioen aintzinean.
Prop 1910, 16.
(ap. DRA)
Lenago Lekarotzen, otsaki andietan, aragia, ogia ta gasna zagarra eramaten ziran.
(B).
A EY I 224.
Hil meza eta otsakiak.
Herr 18-12-1958, 2.
2.
obsekio, obsekia.
Obsequio, solicitud.
Debozio onetan, besteetan bezala, obsekio edo amoriozko señaleak egiten dira.
Cb Just 132.
Guratsoei bear den eta zoor zaioten obsekia.
FamInst
771.
Bere Ama S[anti]s[i]marí obsékio, gózo ta gústo berría [ematen dió] aldióro.
LE (
in
BOEanm 517
).