1.
(Dv→A),
pizkorgarri (L, BN, S ap. Lh
; Dv→A) .
(Adj.).
Tonificante, que da fuerzas.
"Propre à réconforter, à donner de la force, de la solidité"
Dv.
Gurutzean yosi bear ziranai ematen zitzaion edari bizkorgarri bat, miñak zerbait sortu ta arintzeko.
Ir YKBiz 500.
2.
(Sust.).
Tónico, cosa que fortalece.
"
Dantza egiteko modu batzuk, [...] iduki behar dira pentsamentu loien pizkorgarritzat
"
H.
"Tónico, pizkorgarri
"
A DBols.
Txokolate ona edo bizkorgarri piska bat.
AA II 223.
Zure oroiz egiteko agindu diguzuna, gure auleriaren bizkorgarri dedilla.
Or MB 496.
Gal-zoriok adimenari berogarri zitzaizkion, bularkoitasunari pizkorgarri.
Etxde Itxas 14.